Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Iestāšanas kursos.

Bez pārrunām tiek uzņemti: lietišķajās nodaļās skolēni sākot; programmēšanas sākuma un pamatnodaļās olimpiāžu godalgu ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā (tas, kurš vēlas iestāties, uzrāda administrācijai diplomu vai liecību); programmēšanas sākuma un pamatnodaļās citu nodaļu audzēkņi, kas saņēma pasniedzēju rekomendācijas.

Citi skolēni tiek uzņemti pēc pārrunu vai iepazīšanās programmēšanas nodarbību rezultātiem Vairākas tādas nodarbības notiek visu gadu laikā. Ir jāapmeklē viena no tām. Vienkārši sekojiet reklāmai mūsu mājas lapā. Uz šādām nodarbībām vienmēr ir iepriekš jāpierakstās. Lai to izdarītu, ir jāgriežas pie kursu administrācijas.

Tālr.67336035, 26428902, 28605451.

Informātikas olimpiādes.

User’s guide.

S.Meļņiks

1. daļa. Skolu informātikas olimpiāžu sistēma.

Protams, ka es nevaru un negribu uzrakstīt visu informātikas skolēnu olimpiāžu pārskatu, to ir pārāk daudz. Es runāšu tikai par Latvijas informātikas (programmēšanas) olimpiādēm, kuras turpmāk saukšu par LIO. Jā tieši tā to sauc. Nedaudz skaršu arī starptautiskās olimpiādes, kurās piedalās Latvijas izlase, atlase izlasei – tas ir viena no Latvijas olimpiāžu uzdevumiem.

Galvenais jautājums sākumam – kā iekļūt olimpiādē, kāds ir iekļūšanas slieksnis? Es domāju tikai par organizatorisko brīdi. Par saturu, ko vajag zināt un prast, lai piedalītos olimpiādē, kā iegūt šīs zināšanas, iemācīties atbilstošas prasmes – par to nākomajā izlaidumā.

LIO uzsāk ar sagatavošanas posmu. Parasti tādi posmi ir viens, divi un tie notiek novembrī, decembrī. Šajā sezonā notiks viens sagatavošanas posms, tas sāksies 27.novembrī un beigsies 2.decembrī. Piedalīšanās sagatavošanas posmā nav obligāts noteikums, lai piedalītos rajona posmā. Dažās skolās tomēr piedalīšanās sagatavošanās sacensībām ir obligātas. Protams, ja jums jau ir kaut kāda reputācija informātikas olimpiādēs, tad tiešām var iztikt arī bez tā, bet mēs pašlaik runājam par jauniņajiem. Daži skolotāji rīko sagatavošanas posmu centralizēti skolā noteiktā laikā, daži tikai reģistrē dalībniekus, izsniedz tiem paroles un ļauj rakstīt sagatavošanas posmu, kad pagadās un kur pagadās. Svarīgi ir saprast, ka arī šajā gadījumā sagatavošanās posmu var rakstīt tikai 5 stundas pēc kārtas. Tas ir, no ieejas brīža sistēmā jums ir tikai 5 stundas, lai atrisinātu uzdevumus un nosūtītu tos pārbaudei.

Nereti sagatavošanās posma uzdevumi ir nedaudz sarežģītāki nekā rajona posma uzdevumi, tāpēc visiem ir vērts piedalīties tajā gan jauniņajiem, gan diezgan pieredzējušiem olimpiāžu dalībniekiem. Problēmas var rasties reģistrējoties. Lieta tāda, ka šogad dalībnieku var reģistrēt vienīgi skolotājs vai atbildīgā persona, bet otrkārt, reģistrācijas posms sastāv no diviem etapiem: sākumā reģistrējošajam jāaizsūta vēstule uz askola_@_latnet.lv, kurā viņam jānorāda mācību iestādes nosaukumu un izteikt vēlēšanos piedalīties sagatavošanās posmam (dalībnieku sarakstu pievienot nav nepieciešams), un tikai pēc tam, atbildē saņemot instrukciju, reģistrēt dalībnieku. Ar otro neko mainīt nevar, taču pirmo etapu ir jāpaskaidro sīkāk: skolotājam reģistratoram nav nepieciešams pasniegt tieši informātiku, kaut vai vēsturi vai mūziku, reģistrators vispār var nebūt skolotājs, tas varbūt mācību daļas vadītājs vai direktors, ārpusklases darba organizators, laborants, jebkurš, kas atbilst definīcijai “atbildīgā persona”. Tas, ka informātikas skolotājs atrodas skolā divas stundas nedēļā, vai jūsu klasē vispār nav informātikas, vai jūsu skolā neviens nezina, ka vispār pastāv informātikas olimpiādes, vai vēl kaut kas tam līdzīgs, tas nav par iemeslu reģistrācijas atteikumam. Saprotams, ka tādās situācijās būs nepieciešamas zināmas pūles, lai reģistrētos, taču parasti tāda veida šķēršļi ir pārvarami bez īpašiem sarežģījumiem. Tikai vajag neatlikt procesa sākumu līdz pēdējam brīdim, vajag procesu uzsākt laicīgi, tas var aizņemt nedaudz vairāk laika nekā šķiet. Reģistrācija jau sākusies. Visa informācija par reģistrācijas procesu jau atrodas LIO mājas lapā:

www.lio.lv

Tur ir atrodama arī visa aktuālā informācija par LIO.

Pēc sagatavošanās sākas posmi, kam ir atlases raksturs: rajona un valsts. Rajona informātikas olimpiādes šogad notiks 14.janvārī, bet valsts – no26. līdz 28.februārim. Atlases noteikumi valsts olimpiādei sīki izklāstīti pielikumā, kurš atrodas šeit:

https://visc.gov.lv/visc/projekti/dokumenti/esf_8321/olimp_kartiba/informatika_33.pdf

Konkrēti runājot, katrā no divām vecuma grupām - skolēni līdz 10.klasei un 11.-12. klašu skolēni - valsts posmā iekļūst apmēram 40 cilvēki. Sīkāka informācija ir dokumentā. Savukārt valsts posma uzvarētāji piedalās atlases posmā, kurā tiek noteikti Latvijas izlases 6 dalībnieki dalībai Baltijas informātikas olimpiādē (BOI), bet pēc atlases posma un Baltijas olimpiādes rezultātiem tiek veidots četrinieks, kas pārstāvēs Latviju Starptautiskajā informātikas olimpiādē (IOI). Šogad situācija ir nedaudz īpaša, Baltijas informātikas olimpiāde (BOI notiks Latvijā Ventspilī, saimnieku valstij ir tiesības likt divas komandas, tāpēc atlases posma šogad nebūs, taču divas komandas uz BOI būs izveidotas pēc valsts posma gala rezultātiem.

Tas viss ir ne visai tālu, taču tomēr nākotne. Turklāt tagad ir ļoti svarīgi panākt piedalīšanos sagatavošanās un rajona posmos. Bieži vien šis uzdevums ir atrisināms viegli, taču diezgan bieži rodas dažāda veida problēmas. Dažas no tām es jau uzskaitīju, mēģināšu izklāstīt plašāku sarakstu:

· “tu mācies 8., 9., 11.klasē, taču pie mums programmēšanu māca 10.-12.klasēs, tāpēc mēs nevaram tevi reģistrēt, jo ir informātikas (programmēšanas) olimpiāde ”. Tas tā nav, nolikuma 4.2.1. punkts: “olimpiādē piedalās dalībnieki, kas parādīja labus rezultātus mācību iestādes olimpiādē (piezīme: mācību iestādes olimpiāde bieži ir uzskatāma kā sagatavošanas posms). Olimpiādē var piedalīties arī citi dalībnieki, kas ir parādījuši labus sasniegumus programmēšanā un pietiekamu programmēšanas prasmju līmeni. Piedalīšanās mācību iestādes olimpiādē nav obligāts noteikums dalībai rajona olimpiādē”.

· “mūsu skolā nav informātikas skolotāja; variants – ir informātikas skolotājs, taču viņš ierodas vienu reizi nedēļā uz divām stundām un uzreiz dodas projām, viņu nav iespējams sastapt, un tāpēc neviens nevar tevi reģistrēt”.

· Tas nav par šķērsli – nolikuma 4.2.2. punkts: “olimpiādes dalībniekus reģistrē informātikas skolotājs vai atbildīgais darbinieks”

· “tu mācies 7.klasē, bet olimpiādē divas grupas: 8.-10. klases un 11.-12.klases.” Nolikuma 3.punkts “jaunākajā grupā var piedalīties arī dalībnieki, kas jaunāki par 8.klasi”.

· “neviens skolā nezina par tādu olimpiādi.” Diezin vai, taču, ja neviens arī nezina, tad divas augstāk minētās saites ļauj viegli iegūt visu nepieciešamo informāciju.

· “mēs nekad nepiedalījāmies informātikas olimpiādē.” Tas nozīmē vienīgi to, ka tev ir iespēja pirmajam kļūt par LIO dalībnieku no tavas skolas.

· “mūsu skolā par datorklasi atbild informātikas skolotājs, bet viņš ir skolā tikai savu nodarbību laikā, bet citā laikā tur nevar iekļūt, un tāpēc tu nevari rakstīt olimpiādi”. Sagatavošanas olimpiādi var rakstīt kur pagadās un kad pagadās nedēļas laikā no 27.novembra līdz 2.decembrim, bet rajona posmā darba vietas nodrošina attiecīgā rajona orgkomiteja (rajona grupas).

· Apbrīnojami, taču dažas reizes par daudziem gadiem (man zināmi) gadījumi tādi, kā: “tu tur vienalga neko neiegūsi”. Saprātīga atbilde, varbūt iegūšu, varbūt neiegūšu, taču man ir interesanti, un es vēlos pamēģināt, kaut vai tāpēc, lai salīdzinātu savu programmēšanas līmeni ar saviem vienaudžiem.

Atzīmēšu, ka visas šīs situācijas ir ņemtas no dzīves, neviena no tām nav izdomāta. Gadās arī citādākas situācijas, taču augstāk minētās ir diezgan tipiskas (vienīgi pēdējā, kaut gan tā bieži ir sastopama slēptā veidā).

Jauniņajiem ļoti svarīgi piedalīties sagatavošanas posmā arī tāpēc, ka informātikas olimpiādes formāts būtiski atšķiras no citām olimpiādēm. Informātikas olimpiādē uzdevuma atrisinājums ir programma. Žūrija neanalizē programmas tekstus, žūrija iepriekš sagatavo testu programmas risinājumiem. Uzdevumu noteikumos aprakstīts, kādā tieši veidā programmai ir jānolasa ienākošie dati un kādā tieši veidā programma ir jāizdod rezultāti. Programmas risinājumi tiek palaistas, ieejas datu veidā tiem tiek dotas sagatavoti testu dati, un pēc tam tiek pārbaudīti programmas darbības rezultāti. Jo vairāk testus programma apstrādās pareizi, jo vairāk punktus tā saņems. Sīkāk par olimpiādes rīkošanas kārtību var izlasīt šeit:

http://www.lio.lv/doki/IO_norises_kartiba_2020_novads.pdf

Pagaidām viss.

Atgādinu, ka reģistrācija sagatavošanas olimpiādei jau sākās – nepalaidiet garām.

Taču šeit

http://lio.e-spiets.lv

var sameklēt pagājušo gadu LIO uzdevumu noteikumus.

Nākošajos izlaidumos:

· On-line olimpiādes un on-line uzdevumu apkopojums, vai kā un kur pastāvīgi sagatavoties informātikas olimpiādei

· Komandu informātikas olimpiādes.